Starpbanku likmju indeksi

EURIBOR
RIGIBOR
LIBOR USD
 
Uz termiņu 26.06.2014 +/- 25.06.2014
1 mēnesis 0.10 0.10
3 mēneši 0.21 0.21
6 mēneši 0.30 0.31
12 mēneši 0.49 0.49
Uz termiņu 28.12.2013 +/- 27.12.2013
1 mēnesis 0.04 0.04
3 mēneši 0.09 0.09
6 mēneši 0.23 0.23
12 mēneši 0.43 0.43
Uz termiņu 17.02.2020 +/- 16.02.2020
1 mēnesis 1.65 1.66
3 mēneši 1.69 1.69
6 mēneši 1.72 1.71
12 mēneši 1.79 1.80

Aptauja

Kas nosaka kredītiestādes izvēli?

Ceturtdiena, 16. oktobris 2008

Trešdaļa iedzīvotāju izjūt kredītprocentu pieaugumu

Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs mēnešu laikā ir izjutusi kredītprocentu kāpumu, savukārt gandrīz piektā daļa iedzīvotāju ir saskārusies ar darba vietu skaita samazināšanu, algu izmaksu kavēšanos vai algu iesaldēšanu, liecina "Factum" veiktā aptauja.

Atbildot uz jautājumu: ”Vai pēdējo 3 mēnešu laikā Jūs vai Jūsu ģimeni ir ietekmējis kāds no šiem ekonomiskajiem procesiem?”, 32% aptaujāto atzina, ka ir izjutuši kredītprocentu pieaugumu, 23% saskārušies ar darba vietu skaita samazināšanos, 22% ir ietekmējusi algu iesaldēšana, savukārt,20% aptaujāto atzina, ka viņi ir izjutuši algu izmaksu kavēšanos. Pie tam kredītprocentu pieaugumu vienlīdz sāpīgi izjūt gan iedzīvotāji ar lielākiem, gan mazākiem ieņēmumiem.

Pētījums liecina, ka vislielāko finanšu krīzes ietekmi izjūt jaunieši, savukārt gados vecākie aptaujas dalībnieki pēdējos mēnešos salīdzinoši retāk ir izjutuši ekonomisko procesu ietekmi. Tā, piemēram, kredītprocentu pieaugums pēdējo trīs mēnešu laikā salīdzinoši biežāk ietekmējis cilvēkus vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem (33%) un vecuma grupā no 30 – 39 gadiem (35%). Tas liecina pa to, ka iedzīvotāji šajās vecuma grupās pēdējos gados ir vairāk pakļāvušies iepirkšanās drudzim un vairāk aizņēmušies, lai samaksātu par saviem pirkumiem. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēki šajās vecuma kategorijās tieši pēdējos gados aktīvi iesaistījās darba tirgū, veidoja ģimenes un viņiem bija arī salīdzinoši mazāk personīgo uzkrājumu.

Salīdzinot iedzīvotājus pēc ienākumu līmeņa, negatīvo ekonomikas procesu ietekmi salīdzinoši asāk izjūt ekonomiski mazāk nodrošinātie iedzīvotāji, savukārt cilvēki ar lielākiem personiskajiem ienākumiem jūtas stabilāk. Iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 200 LVL salīdzinoši biežāk kā nozīmīgu faktoru min algu iesaldēšanu vai darba vietu samazināšanu. Savukārt iedzīvotājiem ar ienākumiem virs 300 LVL algu iesaldēšanu vai darba vietu samazināšanu min salīdzinoši retāk.

Korelācija ir atrodama arī starp ekonomisko procesu ietekmi un ģimenes kopējiem ienākumiem. Visbiežāk kādu negatīvo ekonomisko faktoru ietekmi izjūt ģimenes ar zemiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli. Zemākajās ienākumu grupās darbavietu samazināšana un kredītprocentu pieaugums salīdzinoši biežāk tiek minēti kā nozīmīgākie faktori.

Jāatzīmē, ka visās grupās vienlīdz bieži tiek pieminēta algu aizkavēšanās. Lai arī kopumā šis faktors nedominē, tomēr varam secināt, ka šī parādība pēdējo mēnešu laikā ir salīdzinoši izplatīta.

Pavisam interneta aptaujā piedalījās 1245 respondenti. 

-