„Swedbank”: daļa kredītņēmēju pēc restrukturizācijas perioda atgūst maksātspēju

Patlaban nedaudz vairāk kā puse kredītņēmēju – 53,7% no tiem, kuri, mainoties maksātspējai, saņēmuši kādu no „Swedbank” risinājumiem ikmēneša maksājumu samazināšanai, - atgūst maksātspēju jau pēc pirmā restrukturizācijas perioda un viņiem nav vajadzīga jauna kredīta noteikumu maiņa.

Taču otrai daļai nepieciešama arī turpmāka palīdzība, pagarinot risinājumu termiņus vai izstrādājot jaunus. Pasliktinoties ekonomikas situācijai, arvien aktuālāka kļūst vajadzība arī pēc valstiskiem instrumentiem, kas sniegtu bankām iespējas piedāvāt ilgāka termiņa risinājumus – līdz pat 3 gadiem.

Šā gada februārī „Swedbank” atbalstu sniedza 600 kredītņēmējiem. Galvenie iemesli, kāpēc cilvēkiem bija vajadzīga palīdzība, ir darba zaudēšana vai ienākumu mazināšanās. Sniegti dažādi risinājumi un to kombinācijas, katrā gadījumā individuāli piemeklējot konkrētai situācijai piemērotāko.

Visbiežāk piemērotais risinājums – īstermiņa saistību pievienošana ilgtermiņa aizdevumam, tādējādi būtiski samazinot ikmēneša kopējo maksājumu. Šāds risinājums piešķirts 361gadījumā. Starp risinājumiem, mainot pēc klientu lūguma kredītu atmaksas nosacījumus, ir arī kredīta termiņa pagarināšana, kredīta valūtas maiņa, kā arī procentu maksājumu vai pat visu maksājumu atlikšana uz noteiktu termiņu.

„Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos strauji pieaug to mājsaimniecību skaits, kuru ienākumi samazinās vai zūd pilnībā. Risinājums būtu mājsaimniecības maksājumu sloga samazināšana uz laiku, līdz ekonomika atveseļojas, izveidojas jaunas darba vietas un iedzīvotāji atgūst maksātspēju. Banku rīcībā šobrīd ir risinājumi, kas ļauj strukturēt maksājumu samazinājumu periodā līdz 6 mēnešiem, atsevišķos gadījumos gadu,” stāsta Dzintars Kalniņš, „Swedbank” Privātpersonu Finansēšanas daļas vadītājs. „Taču jau patlaban daudzos gadījumos šis termiņš nav pietiekams šā brīža situācijas pārvarēšanai un maksātspējas atgūšanai, un var prognozēt, ka, ekonomikas situācijai pasliktinoties, šis laiks kļūs arvien garāks”.

„Swedbank” eksperti uzskata, ka ilgāku termiņu risinājumi būtu iespējami ar papildu valsts atbalstu un banku uzkrājumu veidošanas principu izmaiņām. Valsts atbalstam Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir aizņēmušies sava mājokļa iegādei un uzlabošanai, ir vairākas iespējas. Viens no risinājumiem varētu būt valsts galvojums mājokļu kredītiem, sniedzot galvojumus bankām par mājokļu kredītu pamatsummas atmaksu. Kredītiem (vai to daļai), kas būtu nodrošināti ar valsts galvojumu, bankas varētu neveidot uzkrājumus un galvotā portfeļa ietvaros varētu veikt aizdevumu restrukturizāciju ar periodu līdz pat 3 gadiem. Tajā skaitā, atliekot visus maksājumus - gan pamatsummas, gan procentu maksājumus - uz šo laiku.

Šāds risinājums palīdzētu mājsaimniecībām atgūt finanšu stabilitāti, vienlaikus nodrošinot banku sistēmas darbību, samazinot uzkrājumu apjomu. Banka iegūst iespēju nenoslogot savu kapitālu un investēt tautsaimniecības sektoru attīstībā. 

„Arī laikā, kamēr globālie risinājumi vēl ir apspriešanas stadijā, svarīgākais ir vēlreiz atgādināt – jo ātrāk konstatē un kopā ar banku sāk risināt problēmsituācijas, jo vieglāk atrast risinājumus un tie ir izdevīgāki. Tikai uzzinot par klienta vajadzībām pēc risinājumiem, banka var palīdzēt. Bankai ir virkne risinājumu, lai palīdzētu saviem godprātīgiem klientiem ekonomikas grūtību laikā, un to arī aktīvi darām,” saka Dz. Kalniņš.