Trešdiena, 29. aprīlis 2009
Strauji pieaug kavēto kredītu skaits
Novilcinot konkrētu lēmumu pieņemšanu par palīdzību grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem līdz valsts budžeta grozījumu pieņemšanai, atbildīgās amatpersonas kārtējo reizi demonstrē nespēju palīdzēt valsts iedzīvotājiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA). Tikmēr strauji pieaug kavēto kredītu skaits.
Finanšu ministrijas darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalsta plānu, solīja, ka jau aprīlī hipotekāro kredītu ņēmējiem, kas aizņēmušies, lai iegādātos vienīgo mājokli, tiks piedāvāta palīdzība. Pagājušajā nedēļā darba grupas un „Hipotēku un Zemes bankas" vadītājs Inesis Feiferis pauda viedokli, ka lēmums par to, kuru no darba grupas piedāvātajiem risinājumiem varētu ieviest, būs zināms tikai pēc budžeta grozījumu pieņemšanas, jo ikviens risinājums prasīs ievērojamus valsts budžeta līdzekļus.
„Kamēr atbildīgās amatpersonas vilcinās ar risinājumu pieņemšanu vai likumdošanas izmaiņām, bankas turpina dažādiem līdzekļiem vērsties pret kredītņēmējiem. Bankas soda kredītņēmējus par formāliem kredītlīguma pārkāpumiem, piespiež parakstīt bankai vienpusēji izdevīgas papildvienošanās un paceļ procentu likmes, kas gan vēl maksātspējīgos, gan tos, kas objektīvu apstākļu dēļ vairs maksāt nespēj, faktiski iedzen finansiālā un tiesiskā strupceļā," uzskata LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko. Visi šie cilvēki ir izmisuši un slīgst bezcerībā, zaudējot ticību ne vien valstij, bet arī savai nākotnei.
LAKRA pieredze liecina, ka pat valsts īpašumā esošās komercbankas pasliktina kredītņēmēju izredzes pārdzīvot krīzi. LAKRA ir vērsušies vairāki finansiālās grūtībās nonākuši „Parex Banka" klienti, kuriem nav izdevies vienoties ar banku par parādu restrukturizāciju. Tāpat LAKRA vērsušies arī „Hipotēku un Zemes bankas" klienti, kurus banka ir informējusi, ka saskaņā ar noslēgto kredītlīgumu, aizdevuma mainīgās procentu likmes fiksētā daļa tiek palielināta pat sešas reizes. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, ikmēneša procentu likmes seškārtīga palielināšana kredītņēmēju neizbēgami noved pie maksātnespējas.
„Šie kredītņēmēji, kurus valsts bankas ar nesaprātīgiem un šī brīža situācijā neīstenojamiem lēmumiem iedzen strupceļā, arī lūgs valsts palīdzību, lai nezaudētu mājokli. Tas nozīmē, ka pati valsts ar vienu roku ņem, bet ar otru roku it kā grasās šos pašus cilvēkus glābt," norāda A.Gorenko.
Apvienība ir izstrādājusi grozījumus Maksātnespējas likumā, kas nodrošinātu nopietnās grūtībās nonākušam kredītņēmējam iespēju likumīgi atbrīvoties no īpašumiem, norēķināties ar kreditoriem un tikt atbrīvotam no parādiem. Grozījumi likumā fiziskas personas maksātnespējas procesu padarītu pieejamu ne tikai cilvēkiem, kam ir skaidras naudas uzkrājumi un pieredze nekustamo īpašumu darījumu kārtošanā, bet arī ikvienam, kas ir zaudējis darbu. Vairākums Saeimas deputātu, aizbildinoties ar to, ka šādi grozījumi ir izdevīgi vienīgi t.s. spekulantiem, neatbalstīja grozījumus, kas veicinātu to, lai bankas nebūtu ieinteresētas pasliktināt kredītņēmēju finansiālo stāvokli un novest tos līdz bankrotam. Diemžēl, uztraucoties par to, lai neaizstāvētu spekulantus, arī tiem kredītņēmējiem, kuri iegādājušies vienu mājokli, palīdzību vai aizsardzību valsts vēl nodrošinājusi nav.
