Pirmdiena, 04. augusts 2008
"PrivatBank": Banku peļņas samazināšanās nedod pamatu satraukumam
„Runāt par krīzi banku sektorā tikai tādēļ, ka 2008.gada pirmajā pusgadā strauji samazinājusies peļņa, ir nepareizi un pāragri. Krīzes laikos bankai galvenais nav peļņa, bet gan likviditāte un rezerves,” viesojoties Latvijā uzsvēra Jurijs Kandaurovs, „PrivatBank” valdes loceklis un „ПриватБанк” (Ukraina) valdes priekšsēdētāja vietnieks.
„Ņemot vērā finanšu riskus, ar kuriem nākas rēķināties bankai, peļņas gūšana ir sekundāra, jo galvenais ir justies droši un pildīt saistības pret klientiem. To nodrošina adekvātas rezerves un likviditāte. Savu rezervju fondu „PrivatBank” šī gada laikā palielināja līdz 346 000 latiem, loģiski, ka tā rezultātā samazinājās peļņa,” ekonomikas likumsakarības skaidro J.Kandaurovs, piebilstot, ka bankas likviditāte ir 1,7 reizes augstāka par noteikto normu, savukārt kapitāla pietiekamība - 1,61 reizes augstāka par noteikto normu.
Tā kā bankas politika attiecībā uz kredītu izsniegšanu vienmēr ir bijusi pārdomāta un piesardzīga, tad šobrīd tikai 1,7% no visiem „PrivatBank” kredītiem ir t.s. „sliktie” kredīti. Sakarā ar ekonomisko krīzi valstī daudziem aizņēmējiem pasliktinājusies finansiālā situācija un parādījušās grūtības atmaksāt kredītu. Banka mēģina palīdzēt klientiem, pārkārtojot maksājumu grafiku, lai kredīts iekļautos pašreizējos ienākumos. „Šādā situācijā ir jāatrod kompromiss ar klientu, palīdzot restrukturizēt parādus un gaidot, kad sāksies pozitīvas pārmaiņas – cilvēki sāks pelnīt vairāk un spēs pilnvērtīgi tikt galā ar savām kredītsaistībām,” komentē J.Kandaurovs.
Viņš norādīja, ka Ukrainā par kredītu radīto krīzi nevar runāt, jo hipotēku bizness ir salīdzinoši jauns – attīstījies tikai pēdējo divu gadu laikā. Turklāt lielāko hipotēku tirgus daļu veido ārzemju kapitāla bankas, kas, novērtējot pirmās krīzes pazīmes, sāka veikt attiecīgos pasākumus. Šobrīd novērojams stabils pieprasījums, būvniecības tempi nav lieli.
„Latvijā krīze vēl nav sasniegusi maksimumu. Taču labā ziņa ir tāda, ka pēc jebkuras recesijas seko augšupeja. Iespējams nākamais gads būs lūzuma punkts, pēc kura sekos stabilizācijas periods,” analizējot notiekošos ekonomiskos procesus Latvijā prognozē „ПриватБанк” (Ukraina) valdes priekšsēdētāja vietnieks.
„Ņemot vērā finanšu riskus, ar kuriem nākas rēķināties bankai, peļņas gūšana ir sekundāra, jo galvenais ir justies droši un pildīt saistības pret klientiem. To nodrošina adekvātas rezerves un likviditāte. Savu rezervju fondu „PrivatBank” šī gada laikā palielināja līdz 346 000 latiem, loģiski, ka tā rezultātā samazinājās peļņa,” ekonomikas likumsakarības skaidro J.Kandaurovs, piebilstot, ka bankas likviditāte ir 1,7 reizes augstāka par noteikto normu, savukārt kapitāla pietiekamība - 1,61 reizes augstāka par noteikto normu.
Tā kā bankas politika attiecībā uz kredītu izsniegšanu vienmēr ir bijusi pārdomāta un piesardzīga, tad šobrīd tikai 1,7% no visiem „PrivatBank” kredītiem ir t.s. „sliktie” kredīti. Sakarā ar ekonomisko krīzi valstī daudziem aizņēmējiem pasliktinājusies finansiālā situācija un parādījušās grūtības atmaksāt kredītu. Banka mēģina palīdzēt klientiem, pārkārtojot maksājumu grafiku, lai kredīts iekļautos pašreizējos ienākumos. „Šādā situācijā ir jāatrod kompromiss ar klientu, palīdzot restrukturizēt parādus un gaidot, kad sāksies pozitīvas pārmaiņas – cilvēki sāks pelnīt vairāk un spēs pilnvērtīgi tikt galā ar savām kredītsaistībām,” komentē J.Kandaurovs.
Viņš norādīja, ka Ukrainā par kredītu radīto krīzi nevar runāt, jo hipotēku bizness ir salīdzinoši jauns – attīstījies tikai pēdējo divu gadu laikā. Turklāt lielāko hipotēku tirgus daļu veido ārzemju kapitāla bankas, kas, novērtējot pirmās krīzes pazīmes, sāka veikt attiecīgos pasākumus. Šobrīd novērojams stabils pieprasījums, būvniecības tempi nav lieli.
„Latvijā krīze vēl nav sasniegusi maksimumu. Taču labā ziņa ir tāda, ka pēc jebkuras recesijas seko augšupeja. Iespējams nākamais gads būs lūzuma punkts, pēc kura sekos stabilizācijas periods,” analizējot notiekošos ekonomiskos procesus Latvijā prognozē „ПриватБанк” (Ukraina) valdes priekšsēdētāja vietnieks.
