Trešdiena, 12. decembris 2007
Pētījums: lielākais šķērslis jauna mājokļa iegādei ir augstas mājokļu cenas
SEB Unibankas un E-spy veiktā pētījuma rezultāti apstiprina jau izskanējušo ekspertu un sabiedrības viedokli par to, ka jaunās prasības kreditēšanas regulēšanai, kas tika ieviestas normatīvajos aktos pretinflācijas plāna ietvaros, ir mazsvarīgākais šķērslis jaunā mājokļa iegādei: tikai 14% no respondentiem atzīst, ka kredītu nepieejamība ir būtiskākais faktors, kas liedz uzlabot dzīvošanas apstākļus. Lielākais šķērslis ir neadekvāti augstas mājokļu cenas – to apgalvo 63% respondentu. Kā otru būtiskāko faktoru cilvēki min jauno mājokļu reizēm zemo kvalitāti, tā apgalvo 18% respondentu.
Lielākā daļa – 43% – respondentu neuzskata, ka jaunās prasības kredītu ņēmējiem par VID izziņas nepieciešamību viņiem traucētu saņemt kredītu, savukārt 26% respondentu atzina, ka izziņas iesniegšana bankā sagādātu grūtības. Palielinoties vecumam un ienākumu līmenim, VID izziņas nepieciešamība tiek uzskatīta par aizvien mazāku šķērsli kredīta saņemšanai.
Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākas grūtības kredīta saņemšanas procesā sagādā pirmās iemaksas nepieciešamība: 46% uzskata, ka tas noteikti apgrūtinātu kredīta saņemšanu, savukārt 13% no respondentiem atzīst, ka viņiem ir nepieciešamie uzkrājumi pirmās iemaksas segšanai. 25% norāda, ka uzkrājumu šim mērķim īpaši nav veidojuši, tomēr būtu spējīgi atrast nepieciešamos līdzekļus. Loģisks šķiet aptaujas secinājums, ka, palielinoties respondenta ienākumiem, pirmās iemaksas nepieciešamība kā kavēklis tiek minēta aizvien mazāk (ienākumu līmenī līdz 350 Ls - 53%;ienākumi līmenī 1201 Ls un vairāk - 40%), turklāt, jo turīgāks cilvēks, jo biežāk atbild, ka ir veikti uzkrājumi pirmās maksas segšanai (piemēram, ar ienākumiem 1201 Ls un vairāk tādi ir 21% respondentu, savukārt ar ienākumiem no 351 līdz 500 Ls – tikai 8% respondentu).
SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars: "Nenoliedzami, ka vairāku faktoru ietekmē šā brīža kreditēšanas apjomi ir mazinājušies. Īpašumu iegādes kreditēšana kā būtiskākais īpašuma iegādes veids noteikti tiks atbalstīts arī nākotnē, bet mums vienmēr ir svarīgi saprast faktorus, kas Latvijas iedzīvotāju vērtējumā ietekmēs kredīta pieejamību. Šis pētījums rāda, ka tie faktori, kas kreditēšanas apjomu balansēšanai ir noteikti inflācijas apkarošanas plānā un jau iestrādāti normatīvajos aktos, ir mazākais šķērslis, šobrīd vēl joprojām sabiedrība kā lielāko šķērsli uzskata īpašumu cenas, kuras skrējušas straujāk par ienākumu pieaugumu."
Pētījums tika veikts 2007. gada novembra mēnesī. Tajā piedalījās gandrīz 900 respondentu.
Lielākā daļa – 43% – respondentu neuzskata, ka jaunās prasības kredītu ņēmējiem par VID izziņas nepieciešamību viņiem traucētu saņemt kredītu, savukārt 26% respondentu atzina, ka izziņas iesniegšana bankā sagādātu grūtības. Palielinoties vecumam un ienākumu līmenim, VID izziņas nepieciešamība tiek uzskatīta par aizvien mazāku šķērsli kredīta saņemšanai.
Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākas grūtības kredīta saņemšanas procesā sagādā pirmās iemaksas nepieciešamība: 46% uzskata, ka tas noteikti apgrūtinātu kredīta saņemšanu, savukārt 13% no respondentiem atzīst, ka viņiem ir nepieciešamie uzkrājumi pirmās iemaksas segšanai. 25% norāda, ka uzkrājumu šim mērķim īpaši nav veidojuši, tomēr būtu spējīgi atrast nepieciešamos līdzekļus. Loģisks šķiet aptaujas secinājums, ka, palielinoties respondenta ienākumiem, pirmās iemaksas nepieciešamība kā kavēklis tiek minēta aizvien mazāk (ienākumu līmenī līdz 350 Ls - 53%;ienākumi līmenī 1201 Ls un vairāk - 40%), turklāt, jo turīgāks cilvēks, jo biežāk atbild, ka ir veikti uzkrājumi pirmās maksas segšanai (piemēram, ar ienākumiem 1201 Ls un vairāk tādi ir 21% respondentu, savukārt ar ienākumiem no 351 līdz 500 Ls – tikai 8% respondentu).
SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars: "Nenoliedzami, ka vairāku faktoru ietekmē šā brīža kreditēšanas apjomi ir mazinājušies. Īpašumu iegādes kreditēšana kā būtiskākais īpašuma iegādes veids noteikti tiks atbalstīts arī nākotnē, bet mums vienmēr ir svarīgi saprast faktorus, kas Latvijas iedzīvotāju vērtējumā ietekmēs kredīta pieejamību. Šis pētījums rāda, ka tie faktori, kas kreditēšanas apjomu balansēšanai ir noteikti inflācijas apkarošanas plānā un jau iestrādāti normatīvajos aktos, ir mazākais šķērslis, šobrīd vēl joprojām sabiedrība kā lielāko šķērsli uzskata īpašumu cenas, kuras skrējušas straujāk par ienākumu pieaugumu."
Pētījums tika veikts 2007. gada novembra mēnesī. Tajā piedalījās gandrīz 900 respondentu.
