Otrdiena, 19. augusts 2008
Pētījums: iedzīvotāji izvairās uzņemties atbildību par savu finansiālo situāciju
Lai apzinātu Latvijas iedzīvotāju šā brīža noskaņojumu par savu un valsts ekonomisko situāciju, „SEB banka” kopā ar „E-spay” veica aptauju. Kā liecina veiktā pētījuma rezultāti, tikai 18% respondentu uzskata, ka pašu rīcības rezultātā pasliktinājusies šā brīža mājsaimniecību finansiālā situācija.
Valsts ekonomiskai attīstībai kļūstot lēnākai, to izjūt gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Šogad un tuvākajos gados netiek prognozēts tik straujš algu pieaugums kā iepriekš, savukārt ikdienas pakalpojumu, preču cenas pakāpeniski pieaug, tādējādi ietekmējot arī ikviena iedzīvotāji finansiālo stāvokli. Kā liecina pētījuma dati, 34% aptaujāto uzskata, ka izskanējušās ziņas par iespējamām mājsaimniecību finansiālām grūtībām un bankrotiem ir taisnība, savukārt 47% norāda, ka dažas mājsaimniecības varētu bankrotēt, bet kopumā šīs ziņas ir pārspīlētas. Tikai 4% respondentu norāda, ka viņi šīm ziņām netic.
Savukārt atbildot uz jautājumu, kas veicinājis finansiālo diskomfortu daļai mājsaimniecību, tikai 18% respondentu uzskata, ka tieši pašu rīcība aizņemoties naudu ir veicinājusi ģimenes finansiālās problēmas, savukārt 47% aptaujāto norāda, ka atbildība jāuzņemas valdībai. 15% aptaujāto norāda, ka atbildība jāuzņemas bankām. Ja salīdzinām, tad sievietes retāk kā vīrieši norāda finansiālās problēmas kā pašu rīcības sekas – attiecīgi 16% un 21% respondentu. Tikai 11% gadījumu respondenti ar zemākiem ikmēneša ienākumiem uzskata, ka mājsaimniecību finansiālās grūtības radījusi pašu rīcība, biežāk tiek minēta valdība, bankas un citas kreditēšanas iestādes.
„SEB bankas” sociālekonomiskas eksperts Edmunds Rudzītis norāda: ”Iedzīvotāji salīdzinoši maz aizdomājas par savu atbildību attiecībā uz naudas pelnīšanu un tērēšanu, situācijas pasliktināšanās gadījumā meklējot vainīgos sev apkārt. Mājsaimniecībām lielāka uzmanība būtu jāvelta ienākumu un izdevumu plānošanai, veidojot savu ģimenes budžetu, turklāt atbildība par savas ģimenes budžetu gulst uz pašu pleciem, nevis valdību vai finanšu institūcijām. Aizņemoties naudu, rūpīgi jāizvērtē savas pašreizējās finanšu iespējas, turklāt šī pārdomātā aizņemšanās jāsabalansē ar uzkrājumu veidošanu. Pozitīvi, ka vairums Latvijas iedzīvotāju tomēr apzinās finansiālo problēmu risināšanas nepieciešamību - problēmas pašas no sevis neatrisināsies, ir jāmeklē veidi, kā izkļūt no finansiālo grūtību žņaugiem.“
Kā liecina aptaujas rezultāti, 46% respondentu savas finanšu situācijas uzlabošanai dotos konsultācijā uz banku, 33% lūgtu palīdzību radiem vai draugiem, savukārt 10% aptaujāto izvēlētos nogaidīt, kamēr situācija uzlabojas pati no sevis. Interesanti, ka, lai risinātu savu finansiālo situāciju konsultācijā uz banku dotos 37% aptaujāto vecumā no 20 – 29 gadiem, lielāku paļāvību banku ekspertu ieteikumiem izrādījuši respondenti vecumā no 40 gadiem, attiecīgi 61%.
