Sestdiena, 08. novembris 2008
Pasaules centrālās bankas turpina samazināt procentu likmes
Oktobra pirmajā pusē, balstoties uz kopīgi pieņemto lēmumu, procentu likmes ir samazinājušas sešas centrālās bankas. Vēlāk ASV Federālo rezervju sistēma vēlreiz samazināja ASV dolāra bāzes likmi, kas tagad ir tikai 1%. Ceturtdien Anglijas Banka un Eiropas Bankas paziņoja par kārtējo bāzes procentu likmju samazinājumu.
Anglijas Bankas lēmums samazināt procentu likmi par 1,5 procentu punktu biju negaidīts. Tagad sterliņu mārciņas bāzes procentu likme ir 3%, kas ir zemākais līmenis kopš 1955. gada. Monetārās politikas komiteja norādījusi uz ļoti pesimistiskām ekonomiskās attīstības perspektīvām, proti, tās pārstāvji sagaida, ka recesija Lielbritānijas ekonomikā būs tik smaga, ka inflācija ātrā tempā kritīsies līdz nepieņemami zemam līmenim.
Savukārt, Eiropas Centrālā Banka jau otro reizi pēc kārtas samazina eiro bāzes likmi par 0,5 procentu punktiem, tādējādi tagad procentu likme ir 3,25%. Finanšu krīze jau atstājusi ietekmi uz Eiropas ekonomiku: saskaņā ar Ekonomikas Komisijas aplēsēm, Eirozonas ekonomika jau iegājusi recesijā, un nākamgad IKP varētu pieaugt tikai par 0,1%.
Situācija globālajā ekonomikā un finanšu sektorā turpina būt ļoti saspringta: pasaule atrodas pašā finanšu krīzes epicentrā. Pasaules valstu valdības un centrālās bankas aktīvi iepludina resursus banku sektorā un ekonomikā. Pēdējās aktivitātes jau atspoguļojas starpbanku likmju samazinājumā. 3 mēnešu EURIBOR likmes jau kritušas līdz šī gada marta līmenim, kamēr 3 mēnešu USD LIBOR sasniedza zemāko punktu kopš 2004. gada novembra.
Ņemot vērā pesimistiskās prognozes attiecībā uz pasaules ekonomisko attīstību tuvākajā laikā, mēs visticamāk varam sagaidīt turpmākus centrālo banku centienus mīkstināt krīzes situāciju. Lielākā tirgus daļa sagaida, ka gan FRS, gan ECB vēl mazinās bāzes procentu likmes. Neapšaubāmi, īstermiņā šāda CB rīcība var līdzēt krīzes situācijā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka ASV dolāra bāzes likme ir jau 1%, Trišē komentāri arī ļauj prognozēt zemus eiro bāzes likmes līmeņus tuvākajā laikā. Tātad, paliek jautājums, ko centrālās bankas darīs tālāk, kad vairs nevarēs izmanot bāzes likmju samazinājumu ekonomikas stimulēšanai.
Jebkurā gadījumā, eiro procentu likmju kritums ir izdevīgs Latvijas kredītņēmējiem, kuri pārsvarā kredītus ir ņēmuši eiro valūtā. Kaut arī lielākajā daļā gadījumu procentu likmju samazinājums atvieglo ikmēneša maksājumus vien par dažiem desmit latu, ekonomiskās lejupslīdes laikos arī tas nav maz.
Anglijas Bankas lēmums samazināt procentu likmi par 1,5 procentu punktu biju negaidīts. Tagad sterliņu mārciņas bāzes procentu likme ir 3%, kas ir zemākais līmenis kopš 1955. gada. Monetārās politikas komiteja norādījusi uz ļoti pesimistiskām ekonomiskās attīstības perspektīvām, proti, tās pārstāvji sagaida, ka recesija Lielbritānijas ekonomikā būs tik smaga, ka inflācija ātrā tempā kritīsies līdz nepieņemami zemam līmenim.
Savukārt, Eiropas Centrālā Banka jau otro reizi pēc kārtas samazina eiro bāzes likmi par 0,5 procentu punktiem, tādējādi tagad procentu likme ir 3,25%. Finanšu krīze jau atstājusi ietekmi uz Eiropas ekonomiku: saskaņā ar Ekonomikas Komisijas aplēsēm, Eirozonas ekonomika jau iegājusi recesijā, un nākamgad IKP varētu pieaugt tikai par 0,1%.
Situācija globālajā ekonomikā un finanšu sektorā turpina būt ļoti saspringta: pasaule atrodas pašā finanšu krīzes epicentrā. Pasaules valstu valdības un centrālās bankas aktīvi iepludina resursus banku sektorā un ekonomikā. Pēdējās aktivitātes jau atspoguļojas starpbanku likmju samazinājumā. 3 mēnešu EURIBOR likmes jau kritušas līdz šī gada marta līmenim, kamēr 3 mēnešu USD LIBOR sasniedza zemāko punktu kopš 2004. gada novembra.
Ņemot vērā pesimistiskās prognozes attiecībā uz pasaules ekonomisko attīstību tuvākajā laikā, mēs visticamāk varam sagaidīt turpmākus centrālo banku centienus mīkstināt krīzes situāciju. Lielākā tirgus daļa sagaida, ka gan FRS, gan ECB vēl mazinās bāzes procentu likmes. Neapšaubāmi, īstermiņā šāda CB rīcība var līdzēt krīzes situācijā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka ASV dolāra bāzes likme ir jau 1%, Trišē komentāri arī ļauj prognozēt zemus eiro bāzes likmes līmeņus tuvākajā laikā. Tātad, paliek jautājums, ko centrālās bankas darīs tālāk, kad vairs nevarēs izmanot bāzes likmju samazinājumu ekonomikas stimulēšanai.
Jebkurā gadījumā, eiro procentu likmju kritums ir izdevīgs Latvijas kredītņēmējiem, kuri pārsvarā kredītus ir ņēmuši eiro valūtā. Kaut arī lielākajā daļā gadījumu procentu likmju samazinājums atvieglo ikmēneša maksājumus vien par dažiem desmit latu, ekonomiskās lejupslīdes laikos arī tas nav maz.
