Trešdiena, 23. novembris 2011
„Parex banka” atteiksies no kredītiestādes licences
Šodien, 22.novembrī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja „Parex bankas” turpmākās darbības modeli, kas paredz bankas statusa maiņu un atteikšanos no kredītiestādes licences. Ja „Parex bankas” akcionāru sapulce pieņems šādu lēmumu, tad banka atteiksies no kredītiestādes licences un saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) apstiprināto restrukturizācijas plānu turpinās aktīvu izstrādi, lai valsts maksimāli atgūtu tās glābšanā ieguldītos līdzekļus. Jaunais darbības modelis tiks ieviests pēc tam, kad atļauju būs devusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
Valdība izskatīja vairākus iespējamos „Parex bankas” turpmākās darbības modeļus, tajā skaitā bankas statusa turpmāku saglabāšanu, taču tika secināts, ka piemērotākais un izdevīgākais variants ir bankas pārveide un atteikšanās no kredītiestādes licences, kas atbilst restrukturizācijas plāna mērķiem un ļauj valstij neuzņemties nākotnē papildus saistības regulējošo prasību izpildei. Lemjot par statusa maiņu, tika ņemts vērā, ka „Parex banka” jau kopš pagājušā gada augusta neveic klasiskās bankas funkcijas, proti, nenodarbojas ar kreditēšanu un nepieņem noguldījumus no klientiem. Kopš pagājušā gada augusta „Parex bankas” darbība pamatā ir saistīta ar aktīvu pārvaldīšanu un līdz ar to atbilstoši restrukturizācijas plāna uzdevumiem nav nepieciešams saglabāt bankas statusu, lai sasniegtu restrukturizācijas plāna mērķus. Turklāt ņemts vērā, ka EK apstiprinātais „Parex bankas” restrukturizācijas plāns neparedz pilnā mērā atjaunot bankas darbību.
„Parex bankas” statusa maiņa ļaus samazināt izmaksas, kas saistītas ar kredītiestādes licences uzturēšanu. Atsakoties no bankas statusa, „Parex bankai” turpmāk nebūs saistoša kapitāla pietiekamības prasību izpilde, kā arī nebūs jāmaksā FKTK finanšu stabilitātes nodeva un jāveic iemaksas noguldījumu garantiju fondā. Līdz ar to valstij nebūs jāveic turpmāka valsts noguldījumu kapitalizācija, kāda bija paredzēta restrukturizācijas plānā, lai nodrošinātu bankas darbību atbilstoši kredītiestādēm piemērojamām prasībām. Tāpat MK nolēma, ka šogad tiks veikta Finanšu ministrijas noguldījumu kapitalizācija, tādējādi ieguldot bankas pamatkapitālā 19,8 miljonus latu, kas ir būtiski mazāk nekā sākotnēji bija plānots. Bankas pamatkapitāla palielināšana netiek veikta no budžeta līdzekļiem, bet gan kapitalizējot Finanšu ministrijas noguldījumus bankā, turklāt jauni ieguldījumi no valsts puses „Parex bankā” arī turpmāk netiek plānoti.
Par bankas pārveidošanu vēl būs jālemj bankas akcionāru sapulcei. Ja akcionāri lems atbalstīt bankas pārveidi, tad bankai būs jāatsakās no licences nākamā gada sākumā un jānokārto saistības ar privātajiem depozītu turētājiem. Šogad banka bez papildus valsts atbalsta jau ir nokārtojusi saistības pret sindicētajiem aizdevējiem 164 miljonu latu apmērā, kas bija viens no ierobežojumiem bankas statusa maiņai. Bankas rīcībā ir pietiekams līdzekļu apjoms, lai banka varētu pildīt savas saistības un turpinātu darbu bez kredītiestādes licences. Pēc statusa maiņas tiks saglabāta „Parex bankas” aktīvu un saistību struktūra. Bankas klientiem statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas to saistībās un tāpat kā līdz šim tiks veiktas darbības, lai atgūtu izsniegtos kredītus, kā arī tiks nodrošināta aktīvu saglabāšana un pārdošana. Pārveidojot „Parex banku” akcionāru sastāvs nemainīsies. VAS „Privatizācijas aģentūra” šobrīd pieder 83,07%, ERAB 13,61%, bet mazākuma akcionāriem 3,32% Parex bankas akciju.
