Trešdiena, 26. novembris 2008
Iedzīvotāji bankām uzticību nav zaudējuši
Pēdējie notikumi banku sektorā nav spējuši būtiski ietekmēt Latvijas iedzīvotāju uzticību bankām. Tā liecina „PrivatBank” pētījums par brīvo naudas līdzekļu uzkrāšanas paradumiem. Pētījums parādīja - izplatītākais uzkrāšanas veids ir noguldīt naudu krājkontā vai depozītā. Šobrīd to par populārāko un drošāko uzkrāšanas veidu uzskata 16% iedzīvotāji.
Depozītu kā brīvo naudas līdzekļu uzkrāšanas veida popularitāti nodrošina arī pēdējā laikā aizvien pieaugošās procentu likmes. Tā piemēram, ”PrivatBank” piedāvā saviem klientiem līdz 8% gadā, noguldot naudu termiņdepozītā EUR, un līdz 10,5% LVL, kas ir viens no dāsnākajiem piedāvājumiem. „PrivatBank” valdes loceklis Vladislavs Beļskis uzskata: „Tas, ka depozīti un krājkonti ir populārākais brīvo naudas līdzekļu uzkrāšanas veids, liecina – iedzīvotāji tomēr saprot, ka bankas ir drošas, un, izvēloties naudu uzglabāt mājās, vienmēr būs lielāks risks. Protams, arī paaugstinātās procentu likmes ir darījušas savu. Tomēr joprojām ir liels skaits iedzīvotāju, kas par drošāko veidu uzskata naudu turēt mājās, tas redzams pētījuma rezultātos. Šī brīža ekonomiskajā situācijā ikviens ir nobažījies par savu finanšu drošību, un tas ir saprotams. Bet naudas turēšana „zeķē” nedos labumu un ir pilnībā neperspektīva. Šādā veidā nevar ne uzlabot kopējo situāciju, ne gūt ienākumus - naudai ir „jāstrādā”. Protams, vienmēr bijusi un būs daļa iedzīvotāju, kas izvēlēsies naudu glabāt mājās, nevis noguldīt bankā, bet šobrīd valsts ekonomikai ir svarīgi, lai šo iedzīvotāju skaits strauji nepalielinātos.”
Otrs populārākais uzkrāšanas veids ir naudas glabāšana mājās (9%), bet trešais – uzkrāšana pensiju fondā (6%). Savukārt vismazāk iedzīvotāji šobrīd naudu iegulda dārglietās (tikai 0,2% aptaujāto), kā arī maz iegulda uzņēmējdarbībā, nogulda investīciju fondos, izsniedz aizdevumos.
Arī ekonomiste Raita Karnīte, vērtējot kopējo situāciju, piekrīt, ka iedzīvotāji joprojām bankām uzticas. „Par krīzi ir vairāk runāts nekā tā patiešām ir jūtama. Pirmkārt, cilvēki tic bankām (un tas ir rets gadījums, kad sarežģītajos brīžos saglabājas ticība.) No citas puses, nav arī iemeslu neticēt, jo kamēr cilvēks izpilda savas saistības, arī banka tās izpildīs. Kopējie rādītāji ir stabili. Banku aktīvi ir pieauguši, kā liecina dati uz 2008. gada 30. septembri. Noguldījumi ir samazinājušies pavisam nedaudz. Apbrīnojamā kārtā cilvēki saprot, ka ir jāpagaida, nevis jākrīt panikā. Savukārt noguldījumu popularitāti var skaidrot ar to, ka cilvēkiem līdzekļu ir mazāk un uzkrāšanai naudas nepietiek, depozīti un pensiju fondi ir vieglākais veids, kā to tomēr darīt.”
Pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējo mēnešu notikumi finanšu tirgū uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem atstājuši manāmu iespaidu. Aptuveni divas trešdaļas jeb 58% no visiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka viņiem šobrīd nav tik daudz brīvo naudas līdzekļu, lai tos uzkrātu vai efektīvi ieguldītu. Savukārt 37% no visiem iedzīvotājiem ekonomiski aktīvajā vecumā, kuriem brīvie naudas līdzekļi ir, naudas līdzekļu uzkrāšanas veidu izvēlas daudz rūpīgāk, pievēršot uzmanību tālejošiem un stabiliem uzkrājumu mērķiem.
Vispopulārākais uzkrājumu mērķis ir dzīvokļu remonts, ko par visaktuālāko vajadzību uzskata gandrīz trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju. Otra populārākā atbilde, kas īpaši saprotama pēc pēdējo mēnešu notikumiem finanšu sektorā, ir naudas uzkrāšana neparedzētām situācijām (19%). Tikpat populārs naudas izmantošanas veids ir sevis un bērnu izglītošana (14%), jauna mājokļa iegāde (14%) un ceļošana (14%).
Pētījumā piedalījās 377 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem no Rīgas un Latvijas rajoniem.
Depozītu kā brīvo naudas līdzekļu uzkrāšanas veida popularitāti nodrošina arī pēdējā laikā aizvien pieaugošās procentu likmes. Tā piemēram, ”PrivatBank” piedāvā saviem klientiem līdz 8% gadā, noguldot naudu termiņdepozītā EUR, un līdz 10,5% LVL, kas ir viens no dāsnākajiem piedāvājumiem. „PrivatBank” valdes loceklis Vladislavs Beļskis uzskata: „Tas, ka depozīti un krājkonti ir populārākais brīvo naudas līdzekļu uzkrāšanas veids, liecina – iedzīvotāji tomēr saprot, ka bankas ir drošas, un, izvēloties naudu uzglabāt mājās, vienmēr būs lielāks risks. Protams, arī paaugstinātās procentu likmes ir darījušas savu. Tomēr joprojām ir liels skaits iedzīvotāju, kas par drošāko veidu uzskata naudu turēt mājās, tas redzams pētījuma rezultātos. Šī brīža ekonomiskajā situācijā ikviens ir nobažījies par savu finanšu drošību, un tas ir saprotams. Bet naudas turēšana „zeķē” nedos labumu un ir pilnībā neperspektīva. Šādā veidā nevar ne uzlabot kopējo situāciju, ne gūt ienākumus - naudai ir „jāstrādā”. Protams, vienmēr bijusi un būs daļa iedzīvotāju, kas izvēlēsies naudu glabāt mājās, nevis noguldīt bankā, bet šobrīd valsts ekonomikai ir svarīgi, lai šo iedzīvotāju skaits strauji nepalielinātos.”
Otrs populārākais uzkrāšanas veids ir naudas glabāšana mājās (9%), bet trešais – uzkrāšana pensiju fondā (6%). Savukārt vismazāk iedzīvotāji šobrīd naudu iegulda dārglietās (tikai 0,2% aptaujāto), kā arī maz iegulda uzņēmējdarbībā, nogulda investīciju fondos, izsniedz aizdevumos.
Arī ekonomiste Raita Karnīte, vērtējot kopējo situāciju, piekrīt, ka iedzīvotāji joprojām bankām uzticas. „Par krīzi ir vairāk runāts nekā tā patiešām ir jūtama. Pirmkārt, cilvēki tic bankām (un tas ir rets gadījums, kad sarežģītajos brīžos saglabājas ticība.) No citas puses, nav arī iemeslu neticēt, jo kamēr cilvēks izpilda savas saistības, arī banka tās izpildīs. Kopējie rādītāji ir stabili. Banku aktīvi ir pieauguši, kā liecina dati uz 2008. gada 30. septembri. Noguldījumi ir samazinājušies pavisam nedaudz. Apbrīnojamā kārtā cilvēki saprot, ka ir jāpagaida, nevis jākrīt panikā. Savukārt noguldījumu popularitāti var skaidrot ar to, ka cilvēkiem līdzekļu ir mazāk un uzkrāšanai naudas nepietiek, depozīti un pensiju fondi ir vieglākais veids, kā to tomēr darīt.”
Pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējo mēnešu notikumi finanšu tirgū uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem atstājuši manāmu iespaidu. Aptuveni divas trešdaļas jeb 58% no visiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka viņiem šobrīd nav tik daudz brīvo naudas līdzekļu, lai tos uzkrātu vai efektīvi ieguldītu. Savukārt 37% no visiem iedzīvotājiem ekonomiski aktīvajā vecumā, kuriem brīvie naudas līdzekļi ir, naudas līdzekļu uzkrāšanas veidu izvēlas daudz rūpīgāk, pievēršot uzmanību tālejošiem un stabiliem uzkrājumu mērķiem.
Vispopulārākais uzkrājumu mērķis ir dzīvokļu remonts, ko par visaktuālāko vajadzību uzskata gandrīz trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju. Otra populārākā atbilde, kas īpaši saprotama pēc pēdējo mēnešu notikumiem finanšu sektorā, ir naudas uzkrāšana neparedzētām situācijām (19%). Tikpat populārs naudas izmantošanas veids ir sevis un bērnu izglītošana (14%), jauna mājokļa iegāde (14%) un ceļošana (14%).
Pētījumā piedalījās 377 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem no Rīgas un Latvijas rajoniem.
