Piektdiena, 28. augusts 2009
FKTK un Pasaules Banka Latvijas bankām iesaka hipotekāro kredītu restrukturizācijas veidus
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Pasaules Bankas tehniskās palīdzības misiju ir izstrādājusi un 14.augustā apstiprinājusi „Aizdevuma, kas nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, līguma ārpustiesas izpildes nodrošināšanas vadlīnijas". Tās ietver vispārējus principus aizdevuma, kas nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, līguma ārpustiesas izpildes nodrošināšanu. Vadlīniju izstrādes gaitā arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko un juristi tikās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem un skaidroja viņiem aktuālākās kredītņēmēju problēmu situācijas, kā arī izklāstīja apvienības redzējumu par iespējamajiem risinājumiem, nespējot veikt kredīta atmaksu.
Diemžēl apstiprinātais dokuments nav normatīvais akts, kas kredītiestādēm uzliktu par pienākumu ievērot FKTK un Pasaules Bankas ekspertu norādes. Arī pašā dokumenta ievadā teikts, ka „vadlīnijas nekādā veidā neietekmē tiesību aktu, noslēgtā aizdevuma līguma saistošo spēku un piemērošanu". Līdz ar to uz pašu kredītiestāžu sirdsapziņas paliek lēmums - ieverot vai neievērot vadlīnijās minētos principus. Tomēr vadlīnijas ietver daudzus no LAKRA ieteikumiem, tāpēc kopumā to esamība vērtējama atzinīgi un arī kredītņēmējiem ir lietderīgi iepazīties ar banku uzraugošā FKTK un Pasaules Bankas redzējumu kredītu restrukturizācijai, kas domājams ir zināms arī Latvijas komercbankām.
Viens no būtiskākajiem vadlīnijās ietvertajiem principiem paredz, ka visus iespējamos aizdevuma pārstrukturizēšanas risinājumus līdzēji izskata un apspriež pirms aizdevuma nodrošinājuma realizācijas, un aizdevējs ieķīlāta īpašuma realizāciju nesāk, kamēr aktīvi tiek meklēts aizdevuma pārstrukturizēšanas risinājums vai aizņēmējs ir spējīgs pārliecināt aizdevēju par to, ka viņa darbības vērstas un ieķīlātā īpašuma realizāciju par saprātīgu cenu. Tāpat vadlīnijas paredz, ka līdzēji apspriež iespējamos risinājumus kavēto maksājumu novēršanai, īpaši aizdevuma noteikumu maiņu, nosaucot arī vairākus iespējamos risinājumus.
Vadlīnijas paredz, ka kavēto maksājumu novēršanai, var veikt aizdevuma procentu likmes veida maiņu (piemēram, fiksēto aizdevuma procentu likmi aizstāt ar mainīgo likmi), ja tas var nodrošināt mēneša maksājumu apmēra samazināšanu. Tāpat vadlīnijas paredz iespēju pazemināt procentu likmes līmeni, lai sekmētu aizdevuma atdošanu, parādu kapitalizēšanu, vienojoties par jauna aizdevuma izsniegšanu, kurā esošie parādi var tikt kapitalizēti kā daļa no jaunā aizdevuma, nepiemērojot līgumsodu vai nokavējuma procentus, un aizdevuma procentu samaksas atlikšanu.
Viens no vispozitīvāk vērtējamajiem ieteikumiem paredz, ka aizdevuma daļa var tikt iesaldēta (kā īslaicīgs risinājums parādu novēršanai), uz laiku apturot aizdevuma pamatsummas atmaksu un nosakot aizdevuma procentu likmi nulles procentu apmērā.
Atzinīgi vērtējams arī tas, ka vadlīnijas iesaka aizdevējam nekavējoties atbildēt uz katru aizņēmēja rakstveida priekšlikumu par maksājumu veikšanu. Ja aizdevējs nepiekrīt šādam priekšlikumam, tas rakstveidā paziņo par nepiekrišanas iemesliem aizņēmējam 15 darba dienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas. Pašlaik daudzi kredītņēmēji saskārušies ar to, ka nedēļām un pat mēnešiem nesaņem atbildes uz saviem iesniegumiem kredītiestādei, līdz ar to, nespējot savlaicīgi risināt radušos situāciju, viņiem uzkrājas iekavētie maksājumi. Tāpat ievērojot LAKRA norādes, ka daudziem kredītņēmējiem viņu kredīta menedžeri „lūdz" nekavējoties parakstīt dažādus dokumentus, vadlīnijās ietverts arī princips, kas paredz 15 darba dienas ilgu pārdomu periodu, izskatāms katrs priekšlikums jaunam maksājumu grafikam, lai dotu iespēju aizņēmējam saņemt padomu un apspriest piedāvāto priekšlikumu.
Tāpat vadlīnijas paredz, ka aizdevuma pārstrukturizēšanai jābūt saprātīgai un īstenojamai, nosakot, ka „aizdevuma pārstrukturēšanas priekšlikums ir īstenojams un ar saprātīgu maksājumu grafiku, saskaņā ar kuru ar aizdevuma apkalpošanu saistītie maksājumi nepārsniedz 40 procentus no aizņēmēja mājsaimniecības ienākumiem".
