Centrālās Bankas veikušas koordinētu procentu likmju samazinājumu

Trešdien, 8.oktobrī, sešas centrālās bankas ir samazinājušas procentu likmes, balstoties uz kopīgi pieņemto lēmumu. ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas Centrālā Banka samazināja bāzes likmi par 0,5 procentu punktiem attiecīgi līdz 1,5% un 3,75%;pamatlikmes ir mazinājušas arī Anglijas Banka, Zviedrijas Riksbanka, Kanādas un Šveices centrāla bankas. Japānas centrālā banka atbalstīja šādu kopējo soli, tomēr jēnas bāzes likmi nemainīja, jo tā atrodas ļoti zemā līmenī – 0,5%. Neatkarīgi no Eiropas un ASV centrālajām bankām arī Ķīnas CB samazināja procentu likmes jau otro reizi pēdējo divu nedēļu laikā.

Šāda bezprecedenta centrālo banku kopējā darbība ir vērsta uz likviditātes nodrošināšanu finanšu tirgos. Finanšu krīzes saīsinājums rada lielu recesijas risku pasaules ekonomikā, tādējādi arī norādot uz drīzu inflācijas samazinājumu patēriņa krituma dēļ. Kopā ar energoresursu cenu sabrukumu tas ļauj centrālajām bankām mazināt procentu likmes, pat neskatoties uz augsto inflāciju valstīs. Tomēr galvenais jautājums ir, vai šāda banku rīcība dos cerēto rezultātu, t.i. veicinās finanšu krīzes atslābumu un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Diemžēl atbilde ir nē, vismaz īstermiņā bāzes likmju kritumam varētu būt tikai neliels psiholoģiskais efekts uz tirgu dalībniekiem. Bet mēs nevaram droši sagaidīt, ka FRS un ECB bāzes likmes samazinājums veicinās būtisku starpbanku likmju kritumu.

Banku krīzes uzliesmojums un likviditātes trūkums finanšu sektorā sekmē eiro un ASV dolāru likmju kāpumu. Kopš septembra vidus 3 mēnešu EURIBOR ir pieaudzis no 4,96% līdz 5,39%, kas ir augstākais līmenis pēdējo 8 gadu laikā. Neskatoties uz FRS centieniem stabilizēt situāciju ASV banku sektorā, kopš septembra vidus 3 mēnešu USD LIBOR likmes pieauga par 1,7 procentu punktiem līdz 4,52%, kas ir rekordaugsts līmenis šogad.

Neapšaubāmi, galvenais likmju kāpuma iemesls ir notikumi banku sektorā. Šādos apstākļos bankas prasa par augstu risku dārgu cenu vai vispār nevēlas aizdot resursus, kā rezultātā procentu likmes turpina kāpt. Neapšaubāmi, centrālo banku miljardu eiro un ASV dolāru vērti resursu ieplūdumi banku sektorā mīkstina krīzes situāciju, tomēr trešdienas bāzes likmju samazinājumam tūlītējs efekts ir ļoti mazs. Esošā situācijā šis monetārās politikas instruments varētu būt neefektīvs, jo kredītresursu cenu kāpuma pamatā ir savstarpējā neuzticība finanšu sektorā.