Otrdiena, 27. janvāris 2009
Bankas tiek mudinātas būtiski uzlabot riska vadību, lai novērstu krīzes atkārtošanos
„KPMG International”, atklājot jaunos aptaujas rezultātus par neveiksmēm riska vadības jomā, ar kurām pašlaik saskaras daudzi banku sektora pārstāvji, secina: "Par spīti ilgstošai finanšu krīzei banku industrijā, nav pietiekoši daudz institūciju, kas plānotu fundamentālas izmaiņas riska vadības struktūrā.”
Aptaujas rezultāti rāda, ka 90% no 400 aptaujātajiem banku vadītājiem ir veikuši vai plāno veikt riska vadības pārskatīšanu. Tikai 42% no aptaujātajiem ir ieviesuši vai plāno ieviest radikālas izmaiņas riska vadības procesos.
Šie rezultāti norāda, ka lielākajā daļā banku valda uzskats, ka nepieciešamajām riska vadības izmaiņām krīzes laikā nebūtu jābūt tik pamatīgām vai arī tās uzskata, ka vispirms ir jāizprot patiesie krīzes apmēri.
Andris Brieze, „KPMG Baltics” Riska vadības konsultāciju vecākais menedžeris par riska vadības funkciju Latvijas bankās secina: „Vairumā banku, kas darbojas Latvijā, pamatā izmanto vispārēju pieeju riska vadībai un tikai dažās bankās ir ieviests integrēts riska vadības process, kas aptver dažādus riskus. Efektīva riska vadības funkcija var nodrošināt ne tikai aizsardzību pret riskiem, bet arī drošāku pamatu jaunām biznesa iespējām. Bankām Latvijā ir nepieciešams cieši novērot jaunākās tendences un prasības riska vadībā un jāizvērtē, kā tas attiecas uz konkrētās bankas darbību Latvijas tirgū. Krīze ir jāuztver kā iespēju novērtēt un reorganizēt riska vadības funkciju, lai banka varētu izmantot iespējas, kas radīsies tirgus atveseļošanās sākumā.”
KPMG pētījums atklāj vairākas jomas, kurās nepieciešamas izmaiņas – riska izpratnes trūkums valdes līmenī, komunikācija starp riska vadības funkcijām un pārējām organizācijas struktūrvienībām un riska vadības funkciju ietekmes trūkums.
Pēdējo apstiprina 76% aptaujāto, kuri uzskata, ka risks vēl joprojām veic neko vairāk kā tikai atbalsta funkciju. Taču septiņi no katriem desmit aptaujātajiem uzskata, ka riska ietekme ir palielinājusies, salīdzinot ar laiku pirms diviem gadiem, un arvien vairāk tiek uzskatīts, ka riska vadība ir konkurētspējīga priekšrocība. Tāpat aptaujātie uzskata, ka risku pārvaldes vadītāju ietekme ir palielinājusies tādās svarīgās jomās kā stratēģiskā attīstība un kapitāla pietiekamība. Lai riska vadība varētu turpmāk attīstīties, to vairs nevar uzskatīt tikai par atbalsta funkciju.
Arī jautājumā par riska izpratni valdes līmenī viedokļi dalās. Kaut gan aptaujātie atzīst, ka viņiem trūkst izpratnes šajā jomā, tikai retais uzskatīja, ka tas ir veicinošs faktors, kas novedis bankas to patreizējā situācijā. Izpratnes trūkums vēl vairāk pamanāms ir izpildvaras līmenī, turklāt, par šī trūkuma esamību netiek pārmests.
Attiecībā uz komunikācijas jautājumu – mazāk kā 20% aptaujāto piekrīt, ka komunikācijas trūkums starp speciālistiem ir risku pastiprinošs faktors. Taču turpmākie aptaujas jautājumi atklāj, ka ir problēmas riska politikas ieviešanā. Šajā sakarā paveras plašs darba lauks, lai uzlabotu sadarbību starp dažādām struktūrvienībām, to skaitā iekšējā audita komandu un audita komiteju.
Bankām būtu jāfokusējas uz daudz kvalitatīvākas risku analīzes, pirms pieņemt jebkuru stratēģisku lēmumu. Šī pieeja pierāda, ka bankas pakalpojumu jautājumi tagad kļuvuši tik sarežģīti, ka pašu kvantitatīvās metodes nesniedz patieso riska novērtējumu šobrīd tik nepastāvīgajā un neparedzamajā tirgū.”
Šo krīzi izraisīja nepareizi spriedumi – koncentrēšanās uz īstermiņa ieguvumiem un veselīga skepticisma trūkums. Mums tomēr jācer, ka spriedumu kvalitāte uzlabosies. Vadības grožu pārņemšana un stingrākas disciplīnas ieviešana riska vadības procesos būtu pirmais solis ceļā uz to.
Aptaujas rezultāti rāda, ka 90% no 400 aptaujātajiem banku vadītājiem ir veikuši vai plāno veikt riska vadības pārskatīšanu. Tikai 42% no aptaujātajiem ir ieviesuši vai plāno ieviest radikālas izmaiņas riska vadības procesos.
Šie rezultāti norāda, ka lielākajā daļā banku valda uzskats, ka nepieciešamajām riska vadības izmaiņām krīzes laikā nebūtu jābūt tik pamatīgām vai arī tās uzskata, ka vispirms ir jāizprot patiesie krīzes apmēri.
Andris Brieze, „KPMG Baltics” Riska vadības konsultāciju vecākais menedžeris par riska vadības funkciju Latvijas bankās secina: „Vairumā banku, kas darbojas Latvijā, pamatā izmanto vispārēju pieeju riska vadībai un tikai dažās bankās ir ieviests integrēts riska vadības process, kas aptver dažādus riskus. Efektīva riska vadības funkcija var nodrošināt ne tikai aizsardzību pret riskiem, bet arī drošāku pamatu jaunām biznesa iespējām. Bankām Latvijā ir nepieciešams cieši novērot jaunākās tendences un prasības riska vadībā un jāizvērtē, kā tas attiecas uz konkrētās bankas darbību Latvijas tirgū. Krīze ir jāuztver kā iespēju novērtēt un reorganizēt riska vadības funkciju, lai banka varētu izmantot iespējas, kas radīsies tirgus atveseļošanās sākumā.”
KPMG pētījums atklāj vairākas jomas, kurās nepieciešamas izmaiņas – riska izpratnes trūkums valdes līmenī, komunikācija starp riska vadības funkcijām un pārējām organizācijas struktūrvienībām un riska vadības funkciju ietekmes trūkums.
Pēdējo apstiprina 76% aptaujāto, kuri uzskata, ka risks vēl joprojām veic neko vairāk kā tikai atbalsta funkciju. Taču septiņi no katriem desmit aptaujātajiem uzskata, ka riska ietekme ir palielinājusies, salīdzinot ar laiku pirms diviem gadiem, un arvien vairāk tiek uzskatīts, ka riska vadība ir konkurētspējīga priekšrocība. Tāpat aptaujātie uzskata, ka risku pārvaldes vadītāju ietekme ir palielinājusies tādās svarīgās jomās kā stratēģiskā attīstība un kapitāla pietiekamība. Lai riska vadība varētu turpmāk attīstīties, to vairs nevar uzskatīt tikai par atbalsta funkciju.
Arī jautājumā par riska izpratni valdes līmenī viedokļi dalās. Kaut gan aptaujātie atzīst, ka viņiem trūkst izpratnes šajā jomā, tikai retais uzskatīja, ka tas ir veicinošs faktors, kas novedis bankas to patreizējā situācijā. Izpratnes trūkums vēl vairāk pamanāms ir izpildvaras līmenī, turklāt, par šī trūkuma esamību netiek pārmests.
Attiecībā uz komunikācijas jautājumu – mazāk kā 20% aptaujāto piekrīt, ka komunikācijas trūkums starp speciālistiem ir risku pastiprinošs faktors. Taču turpmākie aptaujas jautājumi atklāj, ka ir problēmas riska politikas ieviešanā. Šajā sakarā paveras plašs darba lauks, lai uzlabotu sadarbību starp dažādām struktūrvienībām, to skaitā iekšējā audita komandu un audita komiteju.
Bankām būtu jāfokusējas uz daudz kvalitatīvākas risku analīzes, pirms pieņemt jebkuru stratēģisku lēmumu. Šī pieeja pierāda, ka bankas pakalpojumu jautājumi tagad kļuvuši tik sarežģīti, ka pašu kvantitatīvās metodes nesniedz patieso riska novērtējumu šobrīd tik nepastāvīgajā un neparedzamajā tirgū.”
Šo krīzi izraisīja nepareizi spriedumi – koncentrēšanās uz īstermiņa ieguvumiem un veselīga skepticisma trūkums. Mums tomēr jācer, ka spriedumu kvalitāte uzlabosies. Vadības grožu pārņemšana un stingrākas disciplīnas ieviešana riska vadības procesos būtu pirmais solis ceļā uz to.
