Trešdiena, 26. novembris 2008
„Coface”: Kredītu krīze turpināsies vēl divus gadus
Finansiālo risku padziļināšanās un kredītu krīzes izplatība visā Eiropā novedusi pie pēkšņiem banku kreditēšanas ierobežojumiem, kam par iemeslu kalpo zemais ekonomikas spēlētāju savstarpējās uzticības līmenis, un aktivitātes palēninājums. Pateicoties jaunatīstības valstu grupai, kurā ietilpst arī Baltijas valstis, elastībai un spējai piemēroties izmaiņām, krīzes izplatīšanās, pieprasījuma nozīmē, nav tik strauja, kā iepriekšējo krīžu laikā . Taču šoreiz vērojami nopietnāki kredītu ierobežojumi.
Māris Lukins, „Coface” Latvija rīkotājdirektors: „Ja runājam par Baltijas valstīm un Latviju, tad arī mūs skārusi kredītu krīze un nemaksāšanas gadījumu indikators Baltijas valstīm palielinās ļoti strauji. Ir grūti prognozēt krīzes attīstību, taču šobrīd esam piektajā kreditēšanas krīzē un tā turpinās jau kopš 2008. gada janvāra. Tāpat, kā iepriekšējās, arī šī kredītu krīze turpināsies no 18 mēnešiem līdz 2 gadiem, jo pat, ja vispasaules ekonomika ieies ilgstošā lēzena pieauguma periodā, uzņēmumi tam pielāgosies.”
Nemaksāšanas indeksa pieaugums novedis pie virknes valstu reitinga pazeminājuma, kas sākās ar A1 reitingu ASV – tā tika ievietota negatīvajā vērojumā 2007. gada aprīlī; tagad pazeminājums ir izplatījies uz eiro zonas sirdi.
Īvs Zlotovskis (Yves Zlotowski), „Coface” galvenais ekonomists: "Sākotnējais krīzes avots bija nekustamo īpašumu tirgus, kas smagi ietekmēja uzņēmumus tajās valstīs, kurās ekonomikas „burbulis” bija izšķīšanas procesā, kā Lielbritānijā un Īrijā. Finansiālās krīzes padziļināšanās ir novedusi pie jaunu tās attīstības avotu rašanās. Tas lielā mērā veicina ekonomikas spēlētāju savstarpējās uzticības graušanu."
Abas iespējas - kredītu krīzes nopietnā daba un ilgums - netieši norāda uz to, ka citiem „burbuļiem”, kas līdz šim nav pārplīsuši, turpmāko mēnešu laikā nevajadzētu pārplīst.
Māris Lukins, „Coface” Latvija rīkotājdirektors: „Ja runājam par Baltijas valstīm un Latviju, tad arī mūs skārusi kredītu krīze un nemaksāšanas gadījumu indikators Baltijas valstīm palielinās ļoti strauji. Ir grūti prognozēt krīzes attīstību, taču šobrīd esam piektajā kreditēšanas krīzē un tā turpinās jau kopš 2008. gada janvāra. Tāpat, kā iepriekšējās, arī šī kredītu krīze turpināsies no 18 mēnešiem līdz 2 gadiem, jo pat, ja vispasaules ekonomika ieies ilgstošā lēzena pieauguma periodā, uzņēmumi tam pielāgosies.”
Nemaksāšanas indeksa pieaugums novedis pie virknes valstu reitinga pazeminājuma, kas sākās ar A1 reitingu ASV – tā tika ievietota negatīvajā vērojumā 2007. gada aprīlī; tagad pazeminājums ir izplatījies uz eiro zonas sirdi.
Īvs Zlotovskis (Yves Zlotowski), „Coface” galvenais ekonomists: "Sākotnējais krīzes avots bija nekustamo īpašumu tirgus, kas smagi ietekmēja uzņēmumus tajās valstīs, kurās ekonomikas „burbulis” bija izšķīšanas procesā, kā Lielbritānijā un Īrijā. Finansiālās krīzes padziļināšanās ir novedusi pie jaunu tās attīstības avotu rašanās. Tas lielā mērā veicina ekonomikas spēlētāju savstarpējās uzticības graušanu."
Abas iespējas - kredītu krīzes nopietnā daba un ilgums - netieši norāda uz to, ka citiem „burbuļiem”, kas līdz šim nav pārplīsuši, turpmāko mēnešu laikā nevajadzētu pārplīst.
